7. martā no saulainajiem Salonikiem Grieķijā gandarīta un laimīga atgriezās Latvijas "Pavāru kluba" komanda – Svetlana Riškova, Ina Poliščenko,  Haralds Saušs un Māris Astičs. No 10. Internacionālā Dienvideiropas kulinārijas konkursa mājās tika pārvestas 3 sudraba medaļas, 3 zelta medeļas un viens GRAND PRIX kauss, tomēr komanda atzīst: "Sasniedzām visu, ko bijām plānojuši, taču nākamreiz jāmērķē vēl augstāk!"

 Panākumi visās kategorijās

            No 2. līdz 6. martam Saloniki notiekošās gastranomijas izstādes laikā ar Šefpavāru Apvienību Pasaules Asociācijas (WACS -The World Association of Chef’s Societies, saīsināti „World chefs”) atbalstu norisinājās vērienīgs konkurss, kas  noteica uzvarētājus vairāk nekā 30 kategorijās gan individuālajās (gan pavāru, gan studentu), gan komandu disciplīnās, piemēram, makaronu ēdieni, cukura masas figūras, tradicionālie grieķu ēdieni u.c.

Latvija kopā startēja 5 kategorijās un it visās spēja apliecināt savu meistarību:

•  Ina Poliščenko ieguva zelta medaļu kategorijā "Restorānu deserts". Ina šim konkursam rūpīgi bija gatavojusies, tāpēc šāds rezultāts ir likumsakarīgs, turklāt liecina par labu izaugsmi un vispusīgām prasmēm, jo šajā pašā konkursā pirms 2 gadiem Ina ieguva sudraba medaļu kategorijā "Zivju ēdiens".
•  Haralds Saušs ieguva zelta medaļu kategorijā "Putnu gaļas ēdiens". Kā atzīst Svetlana Riškova, Haraldam par labu nāca lielā pieredze "WorldSiklls" un "EuroSkills" konkursos, jo, neskatoties uz to, cik Haralds vēl ir jauns, viņa uzkrātā pieredze, stresa izturība un apņēmība liecina par augsti profesionālu pavāru, kas konkursā arī tika attiecīgi novērtēts.
• Māris Astičs ieguva zelta medaļu kategorijā "Zivju ēdiens", kā arī GRAND PRIX kausu konkursā "Chef of the Year  BLACK BOX".  Jau sen zināms, ka šefpavāra un "Restorānu servisa skolas" īpašnieka specialitāte ir tieši zivis, tāpēc ir saprotams, kāpēc Māra sejā uzplauka pārlaimīgs smaids, kad gada pavāra konkursa melnajā kastē viņš sataustīja zivi –  jūrasvilku.  Šis melnās kastes pārsteigums tad arī atnesa starptautisko kausu Latvijas komandai.
•  Komandu disciplīnā Latvija izcīnīja sudraba medaļu, kas ir pārsteidzoši un apsveicami, ņemot vērā, ka par kopīgo startu komanda izlēma tikai pusotru nedēļu pirms konkursa, tātad, īpaša gatavošanās nesanāca.

Ar īpašu gandarījumu jāpiezīmē, ka nevienā no disciplīnām latviešu konkursanti nepārsniedza noteikto laiku – tā parasti ir Latvijas dalībnieku vājā vieta, taču Ina, Haralds un Māris pierādīja,  ka tam tā nav jābūt vienmēr.

 Komandas sajūta

            Svetlana Riškova, kura pirms diviem gadiem ir ieguvusi WACS žūrijas sertifikātu un regulāri vērtē konkursu norisi visā pasaulē, arī šoreiz bija žūrijas godā. Viņa arī godīgi atzīst, ka, lai gan pirmo reizi bija pat vienas žūrijas komandas kapteiņa amatā, tomēr līdzpārdzīvojums un rūpes par mūsu komandu bija primārās. "Nezinu, no kā tieši tas atkarīgs, bet šajā braucienā no pirmās dienas līdz lidojumam uz  mājām mums bija ļoti spēcīga komandas sajūta. Tiešām jutāmies kā ģimene, kas kopīgi iet uz katru uzvaru un bez mazākajām šaubām palīdz viens otram. Piemēram, mums bija problēma ar virtuves inventāru, ko viesnīca negribēja dot – lai to nokārtotu, es pat  sazinājos ar Ziemeļgrieķijas prezidentu un viņš ieradās mūsu viesnīcā, lai šo problēmu palīdzētu nokārtot. Sākumā, protams, šķita neērti viņu traucēt, taču komandas dēļ darījām visu, ko varējām," Svetana stāsta, piebilstot, ka, neskatoties uz to, ka konkursanti sāka gatavošanos jau 7 no rīta, bet Svetlanai jātiesā konkursi bija līdz 7 vakarā, visu iespējamo laiku latvieši pavadījuši kopā, vēl vairāk nostiprinot komandas garu.

            Vai uztraukuma šogad bija mazāk, nekā pirmo reizi, kad Latvijas komanda devās uz Salonikiem? "Nē," atzīst Svetlana "uztraukms laikam tieši tad aug, kad zini, kas tevi sagaida, par ko vajadzētu uztraukties, tāpēc pirmajā reizē bijām vairāk atslābuši. Nedrošus darīja arī tas, ka šoreiz nepieciešamos produktus iegādājāmies turpat uz vietas, un tas vienmēr ir riskantāk, nekā vest līdzi jau labi zināmus produktus. Te gan jāuzslavē tieši Haralds Saušs – viņa profesionālā noturība pret stresu nomierināja arī mūs."

 Vistālākie no ziemeļiem

            Šogad konkursā tika pārstāvētas 16 valstis, kas ir par 10 valstīm mazāk, nekā pagājušajā gadā. Svetlanai nav atbildes, kāpēc tā – varbūt tie ir finansiāli apsvērumi, varbūt nedrošība pasaulē vai vēl kas cits. Arī Latvijas tuvākās un tālākās  kaimiņvalstis konkursā nepiedalījās, tāpēc sanāca, ka tieši mūsu komanda bija vistālākie ciemiņi no ziemeļiem. "Jutām, ka pret mums izturās ar lielu cieņu un pietāti, tikām uztverti ļoti nopietni," ar gandarījumu stāsta Svetlana.

            Kā S. Riškova vērtē citu komandu sniegumu? "No tām komandām, ko es vērtēju, visprofesionālākā šķita Honkongas komanda. Viņi tiešām darbojās kā ideāli nostrādāti mehānismi – nevienas liekas kustības, nevienas neprecīzas darbības, taču vienā disciplīnā viņiem kaut kas nogāja greizi ar gaļas cepšanu un tā tika pasniegta līdz galam neizcepta, un arī komandu disciplīnā viņus izkonkurēja Kipra – nezinu, kas bija pie vainas, jo šo konkursu nevērtēju, taču, redzot viņu darbu ēdienu gatavojot, biju pārliecināta, ka uzvarēs tieši Honkonga. Iespējams, garša tomēr atpalika no darba kvalitātes."

 Zemas finanses nav šķērslis augstai organizētībai

            Diemžēl saulainajā pilsētā ekonomikas krīzes sekas vēl joprojām ir jūtamas gan skatoties uz nolaistajām pilsētas ēkām, gan jūtot pieticības piegaršu konkursa organizēšanā, taču Svetlana organiztorus slavē: "Vienā brīdī apjautu, ka visu šo milzīgo konkursu, kas ilgst 4 dienas, savās rokās tur komanda, kas ir mazāka par 10 cilvēkiem! Šie cilvēki tiešām strādāja ar milzīgu atdevi un tiešām profesionāli – no mūsu puses par konkursa organizētību nebija nekādu sūdzību. Tiešām varējām vērot, ka nauda nav noteicošais laba konkursa rīkošanā – svarīgi ir cilvēki, kas dara savu lietu no sirds."

Sarunas ar grieķu kolēģiem un pilsētā redzētais licis arī aizdomāties, ka jānovērtē to, kas mums ir labs, nevis jāsūdzās par slikto – Grieķijā nodokļu likme ir daudzreiz augstāka un, lai gan ražošana ir lielāka nekā Latvijā, apstākļi ir grūtāki un nopelnīt var mazāk. "Pie mums vēl nav tik traki un tas ir jānovērtē," secina S. Riškova.

 Kur vēl augstāk?

            Lai arī konkursa organizatori vēl ir piesardzīgi, runājot par jaunu konkursu pēc diviem gadiem, Svetlana tomēr tic, ka tas notiks: "Nākamreiz mums rūpīgāk jāizdomā, kurās disciplīnās startēt, jo atsevišķu ēdienu konkursos GRAND PRIX kausu iegūt nevar, tikai zelta medaļu, kas arī, protams, nav slikti, taču, kad prombraucot lidostā redzējām Kipras komandu, kas cauri drošības pārbaudei nesa 5 kausus, mūsos pamodās tāda baltā skaudība – būtu lieliski, ja mēs arī tā varētu atgriezties mājās!"

            Vēl, runājot par nākotnes plāniem, Svetlana atklāj nelielu noslēpumu – Saloniku konkursus apmeklēja arī WACS pasaules prezidents Tomass Guglers (Thomas A. Gugler), kurš atzinīgi novērtēja Svetlanas darbošanos žūrijā un pirms došanās projām personīgi apsolīja, ka varētu apmeklēt Latvijā notiekošos konkursus septembrī. "Tas būtu liels pagodinājums un es tiešām ceru, Guglera kungs turēs solījumu. Tas būtu liels solis uz augšu mūsu konkursu prestižam!"

Foto no konkursa apskatāmi te.

Par Latvijas komandas panākumiem pirms 2 gadiem, lasiet te.