No 16. līdz 19. februārim Rimini, Itālijā, norisinājās Eiropā prestižākais pavāru konkursa Global Chefs Challenge pusfināls, kurā startēja arī Latvijas pārstāvji. Mūsu valsts startēja ar trim jaunajiem pavāriem kategorijā Global Young Chefs Challenge – Hans Bueschkens Trophy. Pēc konkursa pieredzē dalījās Latvijas Pavāru kluba prezidente un Global Chefs Challenge žūrijas locekle Svetlana Riškova.

Kas ir Eiropas Global Chefs Challenge?

Eiropas Global Chefs Challenge, tāpat kā Bocused’Or, ir lielākie un prestižākie konkursi Eiropā. Tos var salīdzināt ar olimpiskajām spēlēm sportā: tās ir augstākais mērķis profesionālam sportistam, bet šefpavāram augstākā virsotne ir startēt Eiropas Global Chefs Challenge vai Bocused’Or. Skaidrs, ka katrs sportists un sabiedrība kopumā zina, kas ir olimpiskās spēles.

Tomēr man šķiet, ka ne visi pavāri Latvijā zina, kas Eiropas Global Chefs Challenge vai Bocused’Or, nemaz nerunājot par pārējo sabiedrību. Saprotams, ka ne visi pavāri grib un spēj piedalīties šādos konkursos, tomēr tas ir prestižs valstij, it īpaši, ja mūsu pārstāvji demonstrē lielisku sniegumu. Ir svarīgi piedalīties šāda līmeņa konkursos un popularizēt sabiedrībā šo konkursu nozīmi valsts tēla veidošanā.

Vai Pavāru klubs var veicināt sabiedrības informēšanu?

Jā, mēs to varam un arī aktīvi darām, tomēr ar mūsu resursiem pārmaiņas nāk ļoti lēni. Kā piemēru varu minēt tendenci vietējā garša, kas Ziemeļvalstīs ir katram zināma un saprotama vērtība. 2004. gadā tika nodibināts Pavāru klubs. Ilgus gadus mēs cīnījāmies, lai vietējie pārtikas ražojumi tiktu gan popularizēti un novērtēti sabiedrībā, gan izmantoti restorānos Latvijā. 

Bet tikai 2012. gadā sākās projekti, kuri izcēla vietējās garšas. Pagāja 10 gadi! Lai procesi notiktu ātrāk, nepieciešams valsts atbalsts un sabiedrības informēšana.

Pastāstiet, kā notika Eiropas Global Chefs Challenge konkurss, kā veicās Latvijas pārstāvjiem?

Mūsu stiprā puse ir laba garša, tā mūs izvilka. Jāņem vērā, ka mēs startējām Ziemeļeiropas grupā, kas ir spēcīgākā no visām, un šajā grupā pasniegt labu garšu – tas ir liels pluss. Iemācīties veidot izcilu garšu ir ļoti grūti. Savukārt mūsu vājā puse bija tehnika, pie tās mums jāstrādā. 

Žūrija vērtē visus aspektus, un par tehniku mēs šoreiz saņēmām maz punktu. Iekļaušanās laikā pavāram rada stresu vienmēr, visos konkursos. Otra lieta: stingri ievērot nolikumu, kas ir atļauts un kas nē, piemēram, nedrīkst lietot stikla burciņas.

Konkursos katram sīkumam ir liela nozīme. Kļūdu labošana konkursa laikā aizņem laiku, un tā var zaudēt punktus. Mēs zaudējām punktus tehnikā, taču ir labā ziņa: tehniku ir iespējams uzlabot, ir nepieciešams treniņš, kā sportā.

Latvijas komandas treneris Viesturs Lasmanis ir ieguldījis milzīgu darbu, lai sagatavotu pavārus konkursam, bet ar to nepietiek, jo katram konkursantam ir jāstrādā arī individuāli. 

Vienmēr ir kur augt. Lai sasniegtu augstus rezultātus, ir jātrenējas regulāri, jāievēro disciplīna un jātiecas uz mērķi. Mums turpmāk jāpievērš uzmanība divām lietām: motivācijai un tehnikai. Tas ir reāli paveicams; domājot un pilnveidojot šos divus punktus, mums ir reālas izredzes ierindoties starp Eiropas labākajiem šefpavāriem.

Par žūriju. Cik valstis, tik arī žūrijas locekļu, bet savai valstij žūrijas loceklis nevar piešķirt punktus. Konkursa laikā astoņi žūrijas locekļi meklē kļūdas. Tīrība, precizitāte, ātrums: visām darbībām jābūt perfektām. Protams, konkursantam tas rada stresu, adrenalīns ir augsts.

Kā tikt galā ar stresu?

Tas ir atkarīgs no cilvēka personiskajām īpašībām: viens cieš no stresa vairāk, cits mazāk. Tomēr adrenalīns ir augsts vienmēr. Vienīgais, kā ar stresu tikt galā vai vismaz mazināt to, ir ieguldīt darbu gatavojoties. Ja konkursants ir desmitiem reižu gatavojis konkursa uzdevumu, tad daudzas darbības ir noslīpētas un padodas vieglāk. Pavārs dara to, ko jau ir apguvis treniņā.

Otra lieta neapšaubāmi ir konkursu pieredze. Viss sākas ar Latvijas konkursu Gada pavārs. Pēc Latvijas konkursa pavārs ir morāli gatavs nākamajiem etapiem.

Kā notiek atlase Eiropas Global Chefs Challenge pusfinālam, un kā iziet finālā?

Eiropa dalās reģionos: Ziemeļeiropa, Austrumeiropa un Centrāleiropa. Pusfinālam varēja pieteikties visi, kas vēlējās. Tomēr, lai tiktu uz finālu, nepietiek tikai ar labiem rezultātiem pusfinālā, jo tiek ņemtas vērā arī līdzšinējās medaļas un citi sasniegumi. Visi pretendenti veido garu sarakstu, kur godalgotie jau automātiski atrodas saraksta augšdaļā un kvalificējās finālam.

Ziemeļvalstu reģions Eiropā ir ļoti spēcīgs. Norvēģija, Skotija, Dānija: šīs valstis komentārus neprasa. Arī Zviedrija kvalificējās automātiski. Dienvideiropas līderi, itāļu šefpavāri, finālam kvalificējās automātiski, tomēr piedalījās Rimini pusfinālā treniņa pēc. Viņiem bija ļoti augsts līmenis: strādāja ātri, tehniski precīzi, bez stresa, un, protams, garšas bija izcilas.

Latvijai ir liels izaicinājums startēt Ziemeļvalstu grupā, jo tajā ir augsts līmenis – lai pietuvotos norvēģu vai zviedru uzliktajai latiņai, ir vēl daudz jāstrādā. Konkursa pirmajā dienā mūsu jauniešu konkurenti bija Norvēģija, kas rezultātā ieguva zeltu, šefpavārs Ārons Espelands (Aron Espeland), un Skotija, kas ieguva sudrabu, šefpavārs Džeimijs Mekinons (Jamie Mackinnon). 

Latvijas pārstāvis Dans Ivanovs ieguva augsto trešo vietu, kas ir liels panākums. Konkursa otrajā dienā Latvija konkurēja ar Velsu, zeltu ieguva šefpavārs Denijs Bērks (Danny Burke), bet mūsu Dināram Zvidriņam un Anastasijai Verbickai: sudraba godalga. Mūsu pārstāvji neiekļuva finālā iepriekšminēto nosacījumu dēļ.

Konkursa Global Chefs Challenge fināls notiks Sanktpēterburgā, Krievijā, 2020. gada 28. un 31. jūlijā. Tajā piedalīsies 12 komandas, kuru sastāvā būs labākie Eiropas šefpavāri.

Mēs aicinām Latvijas pavārus braukt uz Sanktpēterburgu, jo tā ir unikāla iespēja: nav zināms, kad nākamreiz šis konkurss tiks rīkots tik tuvu. Tas ir jāredz klātienē, tikai tad var saprast, kāpēc tas jādara.

Mums ir lielas iespējas, jo kā jau minēju: mūsu trumpis ir GARŠA.