Māris Atičs: Grūti atbildēt, jo Ziemassvētkus īsti nesajūtu – šis laiks vairāk saistās ar darbu. Šis ir pa ilgiem laikiem pirmais gads, kad Ziemassvētku vakarā nestrādāju kādā privātā pasākumā, tāpēc pats vēl esmu šīs īstās atmosfēras meklējumos. Jāsaka godīgi, man tā visa komerciālā dāvānu pirkšana neiet pie sirds, bet, ja runājām par sajūtam – man ir prieks, kad cilvēki ir paēduši un laimīgi!

Rita Stramkale: Svarīgi ir apskatīties uz visu pozitīvo, kas bijs šajā gadā. Novērtēt to, ka es varu strādāt, tātad, esmu vesela, man viss ir labi, šī sajūta jau sniedz gandarījumu. Ja ir pozitīva attieksme un strādāts tiek no sirds, ja ēdiens tiek gatavots ar mīlestību, tad tā īpašā prieka sajūta jau rodas pati no tās enerģijas, ko dod citiem!

Artūrs Freibergs: Ziemassvētkus neuztveru ļoti emocionāli un šajos svētkos negaidu neko īpašu, bet tieši šajā laikā man ir svarīga ģimene, un es ļoti novērtēju savus tuvākos. Un tas tas taču ir svarīgākais, vai ne?

Jevgenijs Ponomarjovs: Svētku vakarā ir svarīgi būt mājās. Galvenais, lai smaržo pēc mandarīniem un piparkūkām, lai zem eglītes ir dāvanas gan lielajiem, gan mazajiem, un tad jau arī sajūta ir klāt…

Raimonds Zommers: Pirmkārt, ir svarīgi darbā radīt noskaņu – lai ir izrotāta eglīte un skan Ziemassvētku mūzika. Otrkārt, pretī "Kaļķu Vārtiem" ir Ziemassvētku tirdziņš ar karstvīnu, vilnas zeķēm, lampiņām, dažādām dāvaniņām – es tur katru dienu eju garām, un tas jau man dod svētku atmosfēru. Treškārt, tās ir smaržas, kas asociējas ar maniem vecākiem un bērnības Ziemassvētkiem, tāpēc gatavojot cenšos izmantot garšvielas, kas atsauc atmiņā tieši šīs sajūtas. Tas viss kopā tad arī rada to īpašo sajūtu, vienalga, vai tu strādā vai atpūties!

Andris Rūmītis: Pavisam vienkārši – vajag mīlēt to, ko tu dari, un tad arī sajūtu nepazaudēsi!