JaunumiKristiāna Šteinfelde: ”Iekšēji jutu, ka viss būs kārtībā!”
Kāds bija tavs ceļš līdz restorāna virtuvei?
Godīgi sakot, nebija tā, ka es vēlējos kļūt par pavāru. Pēc 9.klases es nezināju, ko vēlos tālāk mācīties. Tā kā no Tukuma, kur es dzīvoju, pavisam netālu atrodas Kandava, aizbraucu uz turienes Kandavas Valsts lauksaimniecības tehnikumu un izvēlējos mācīties ēdināšanas pakalpojumu specialitātē… Tā nebija apzināta izvēle vai manas nākotnes mērķis, tā vienkārši sanāca. Jau otrajā mācību gadā mana skolotāja Dzintra Znatnaja pamanīja, ka man ļoti labi sanāk darbošanās virtuvē, tāpēc piedāvāja man aizbraukt uz Rīgu un iepazīstināja mani ar šefpavāru Raimondu Zommeru, lai pirmo mācību praksi es varētu iziet viņa vadītajā restorāna "Kaļķu vārti" virtuvē. Tagad tikai novērtēju, cik būtiski tas bija, jo, atsķirība, starp to, ko iemācos šeit, un ko iemācās kursabiedri, kuri iziet praksi kādā no vietējajām Kandavas kafejnīcām , ir ļoti liela.
Ja sākumā es nezināju, ko vēlos mācīties, tad tagad esmu pārliecināta – pavāra profesija ir mans aicinājums!
Kāpēc izlēmi piedalīties konkursā "Latvijas 2015.gada pavārzellis"?
Jau iepriekšējā mācību gada nogalē Latvijas profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu profesionālās meistarības konkursa 2.pusfinālā, no 11.dalībniekiem ierindojos 2.vietā. Man ļoti patika konkursa radītās sajūtas un iegūtā pieredze, tāpēc vēlējos piedalīties arī tagad – lai mācītos, trenētos, lai pierādītu sevi un pēc tam tiktu tālāk. Mans kolēģis un palīgs šī gada konkursā Haralds Saušs (attēlā kopā ar Kristiānu) jau tagad ļoti daudz man māca no savas konkursu pieredzes, viņš jau it kā gatavo mani turpmākiem konkursiem, arī Raimonds Zommers ļoti motivē un apmāca mani, tāpēc noteikti turpināšu attīstīties šajā virzienā un startēšu arī citos konkursos.
Pastāsti nedaudz par sajūtām konkursa dienā! Bija liels uztraukums vai biji pārliecināta par savu veikumu?
Kaut kā iekšēji jutu, ka viss būs kārtībā. No rīta, pirms ieiešanas boksā (konkursa virtuvē), protams, bija stress, sāku baidīties vai tikšu ar visu galā, bet, tiklīdz sākām strādāt, tā viss uztraukums pazuda. Fonā skanēja mūzika, kas lika aizmirst par uztraukumu un gan es, gan mans palīgs Haralds Saušs darījām katrs savu darbu, pat īpaši nesarunājoties. Es vienkārši darīju to, kas man jādara! Kad atdevu pamatēdienu, tad pārņēma super lieliska sajūta! Tiesa gan, pēc konkursa jutu, ka ne visi jūtas tik labi kā es – daudzi vēl joprojām bija tādi satraukušies un neapmierināti. Tad viens no žūrijas locekļiem man pajautāja – ko es domāju par savu veikumu. Es atbildēju, ka jūtos apmierināta un viņš apstiprināja, ka pareizi jau vien es jūtos! Tajā brīdī man vairs nebija ne pilītes no satraukuma. Es nedomāju, kuru vietu dabūšu, bet gandarījums par paveikto bija galvenais!
Kas tev konkursā šķita pats grūtākais?
Abu ēdienu galvenās sastāvdaļas – sams un pīle! Tā kā ikdienā es vairāk strādāju pie uzkodu un desertu gatavošanas, tad karstajā cehā man nav īpaši lielas pieredzes. Lai gan līdz konkursam tomēr biju cītīgi gatavojusies, īsti droša nejutos. Taču, cik nu paspēju apskatīties, nebiju tāda vienīgā – redzēju pat pusjēlu pīli uz viena no šķīvjiem, tā kā uzdevums laikam visiem šķita pagrūts.
Un kādas bija emocijas apbalvošanas ceremonijā?
Es tiešām nebiju pārliecināta, kas mani sagaida. Kad sāka dot diplomus par piedalīšanos, iekšēji visu laiku minēju, kas būs. Tad paziņoja trešo vietu, tad otro, tad ceturto… Tad sāka dot nažus visiem dalībniekiem un es vienīgā biju bez diploma – tad jau viss bija skaidrs! Kad man beidzot pasniedza medaļu un lielo čeku, es jau biju pieņēmusi un apradusi ar to domu, ka esmu uzvarējusi! (smejas)
Vai esi domājusi par tālāku nākotni? Kādas ir tavas profesionālās ambīcijas?
Noteikti vēlos tikt līdz šefpavāra amatam! Bet līdz tam gribu piedalīties dažādos vietēja un plašāka mēroga konkursos, gribu uzkrāt pieredzi, lai pēc tam tiešām spētu vadīt laba restorāna virtuvi. Varētu arī kādreiz savu restorānu atvērt… bet nu nākotni jau nevar paredzēt… Sākumā man jāpabeidz tehnikums un tad plānoju iegūt arī augstāko izglītbu uzņēmējdarbībā vai restorānu vadībā. Šajā ziņā mūs visus virtuvē ir ļoti ietekmējis Raimonds – izglītībai ir jābūt!
Šobrīd sanāk, ka tu strādā kopā ar savu puisi Mārtiņu Kukoju, kurš ir viesmīlis "Kaļķu vārtos". Kāda ir tava pieredze – strādāšana kopā palīdz attiecībām?
Mūsu gadījumā tā noteikti ļoti palīdz! Kad augustā Mārtiņš gatavojās "WorldSkills" konkursam Brazīlijā, es viņam palīdzēju nodrošināt visu treniņiem nepieciešamo, sasvēru un sagatavoju ēdienus servēšanai, lai viņam būtu vieglāk. Arī Mārtiņš man ļoti palīdz – darba laikā jau virtuvē man nekāda palīdzība nav nepieciešama, bet mājās ir ļoti svarīgi, kad tevi kāds pamudina un motivē censties un strādāt. Manuprāt, profesionālā ziņā pavāri un viesmīļi ļoti daudz var viens otram palīdzēt, tāpēc tas nekādā ziņā attiecībās nav traucēklis.
Kā tērēsi iegūto naudas balvu (€500.00)?
Pusi esmu apsolījusi savam konkursa palīgam Haraldam. Viņš man tiešām daudz palīdzēja no savas pieredzes (Haralds Saušs Gada Pavārzeļļa titulu ieguva 2013.gadā – red.), tāpēc ir tikai godīgi dalīties, jo mēs to paveicām kopā. Par atlikušo summu plānoju iegātāties kārtīgu profesionālo virtuves nažu komplektu, lai viegklāk gatavoties nākamajiem konkursiem.
Ko tev pašai vislabāk patīk gatavot?
Noteikti desertus! Patīk taisīt visas tās sīkās lietiņas, kas izkrāšņo desertu, patīk piedomāt pie visām niansēm – gan garšas ziņā, gan vizuālajā. Mums, piemēram, restorānā šobrīt ir pieejams alus deserts – visas sastāvdaļas ir no alus! Mani aizrauj jaunu lietu mācīšanās, bet deserti tomēr visvairāk!
Un kas tev vislabāk garšo? Arī deserti?
Man garšo pilnīgi viss! Protams, saprāta robežās. Nu jā, laikam saldumi tomēr visvairāk – tādi ar svaigu garšu, ar odziņām… Man viss tā garšo, ka šī pusotra gada laikā kāds kilograms jau ir nācis klāt! (smejas)
Kāda Kristiāna ir brīvajā laikā? Kādi irtavi vaļasprieki?
Man ļoti patīk atpūsties… Jebkādā veidā, kaut vai visu dienu noguļot pēc garām darba stundām, bet vislabāk izeju pastaigāties pa kādu no skaistajiem Vecrīgas parkiem… Patīk apceļot pasauli un vienmēr censties uz ierastām lietām paskatīties no cita skatpunkta – tas ikdienu padara vēl interesantāku.
Ko tu pati uzskati par savām labākajām rakstua īpašībām?
Esmu komunikabla, draudzīga, smaidīga un vienmēr pozitīva.. No citiem savas profesijas pārstāvjiem vienmēr cenšos izvilināt dažadus kulinārijas noslēpumus, kas man palīdz virzīties uz priekšu. Patīk dažādi izaicinājumi un katru dienu iemācīties ko jaunu.
Esmu izpalīdzīga un vienmēr dalos ar savu viedokli, lai arī citiem iemācītu to, ko jau pati esmu iemācījusies. Vienmēr cenšos atstāt par sevi vislabāko iespaidu.
Ko tu novēlētu citiem jaunajiem pavāriem?
Piedalīties konkursā un pieteikties laicīgi, lai ir vairāk laika trenēties! Nepieciešams atrast iekšējo motivāciju un tad jau visu iespējams izdarīt! Man, protams, arī nebija viegli – dažreiz treniņiem laiks atlika tikai naktī, bet tas viss ir tā vērts! Ļoti svarīgi ir arī, ja tev apkārti ir cilvēki, kuri tavus pūliņus saprot un atbalsta tavu piedalīšanos konkursā – man tādi bija, par ko esmu ļoti pateicīga, un varu tikai novēlēt pārējiem arī tādus atrast!
Šefpavārs Raimonds Zommers par Kristiānu:
Viņa ir ļoti mērķtiecīga, kas patiesībā mūsdienās ir liels retums. Un ļoti varoša, kas ir ne mazāk svarīgi. Pārējo visu var iemācīties, ko Kristiāna arī cītīgi dara. Ja nenoplaks vēlme, tad šī jaunkundze vēl daudz ko sasniegs un mēs par viņu vēl dzirdēsim! Kristiāna ir atraktīva, komunikabla un pievilcīga – būsim godīgi, arī šīs īpašības ir svarīgas ne tikai personīgā līmenī, bet arī veidojot karjeru. Ja vēl blakus ir cilvēki, kuri atbalsta un saprot, tad Kristiāna var ļoti tālu tikt!