Tagad, kad pavāru, pavārzeļļu un konditoru konkursu emocijas jau ir pierimušas un dzīve gan konkursantiem, gan organizatoriem iegājusi atpakaļ ierastajās sliedēs, "Pavāru klubs" uz nelielu sarunu aicināja kluba biedru un konkursa "Latvijas 2013.gada pavārzellis" uzvarētāju Haraldu Saušu.

Pavāru klubs (PK): Pastāsti, lūdzu, kā tu nokļuvi līdz dalībai konkursā "Latvijas 2013.gada pavārzellis?"
– Jāsāk ar to, ka mācos "Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikuma" ēdināšanas pakalpojumu speciālistu ceturtajā kursā. Man patīk skolā – var satikt daudz interesantus jauniešus no visas Latvijas, bet laikam šajā konkursā es nepiedalītos, ja vienu dienu garām ejot, es nebūtu pieteicies darbā par pavāra palīgu restorānā "Kaļķu vārti". Es vienkārši iegāju restorānā un pajautāju, vei nevaru pie viņiem strādāt! Mēs ar šefpavāru Raimondu Zommeru parunājāmies, viņi pieņēma darbā un pēc kāda laika sāka mani jau mērķtiecīgi gatavot konkursam.

PK: Kā vērtē šo konkursu, salīdzinājumā ar citiem?
– Vēl esmu piedalījies skolas rīkotajā pavāru konkursā, kur paliku otrajā vietā. Atšķirība ir milzīga – "Riga Food" izstādes laikā uz tevi skatās ļoti daudzi cilvēki, bet skolas konkursā esi tikai tu un žūrija. Pie tam šādā konkursā kur cīnies par visas Latvijas labākā pavārzeļļa titulu, tu cīnies ne tikai par sevi, bet arī par savu šefpavāru un restorānu, ko pārstāvi. Es to uztveru ar lielu atbildības sajūtu, tāpēc arī uztraukums bija liels – pie pēdējās porcijas jau rokas gandrīz neklausīja!

PK: Kādi tev ir tālākie profesionālās izaugsmes plāni?
– Piedalīties pēc iespējas vairāk konkursos! Jau novembrī skola, ar restorāna "Kaļķu vārti" atbalstu, mani sūta uz Sicīliju, kur 4 dienas notiks konkurss uz kruīza kuģa. Tur gan es neceru uz nekādām godalgām, jo apzinos, ka man vēl tomēr tas līmenis nav tik augsts, taču tieši piedaloties šādos konkursos es iegūstu pieredzi, lai celtu savu līmeni.
Konkursi ir noderīgi arī tāpēc, ka palīdz "izsisties", popularizēt savu vārdu. Ja nākotnē plānoju atvērt savu restorānu, tad laba atpazīstamība, blakus pieredzei, var nākt par labu.

PK: Kurš mirklis no konkursa tev vislabāk palicis atmiņā?
– Mirklis, kad viss tikko bija beidzies… Esi trīs stundas skrējis, visu darījis; liekas, it kā jau visu dienu būtu strādāts, nogurums nenormāls… Bet jutu, ka esmu no sevis atdevis labāko, ko varēju, tāpēc lielais nogurums tomēr bija tāds patīkams.

PK: Kas konkursā bija visgrūtakais?
– Visgrūtāk bija iekļauties laikā! Par mata tiesu tas tomēŗ izdevās, lai gan jāatzīstas – vienu detaļu tomēr aizmirsām steigā uzlikt…

PK: Kā vērtējis savas izredzes uzvarēt konkursā?
– Es biju šokā par uzvaru! Nebiju to gaidījis, jo zināju, cik spēcīgi ir daži mani konkurenti,piemēram Arturs Linkevičs (restorāns "Vincents"), kurš palika otrajā vietā. Taču kopumā jāsaka tā – bija jūtams, ka daudzi konkursa dalībnieki vispār nebija gatavojušies – tikai pieteikušies un ieradušies, kamēr mēs ar šefpavāru Raimondu Zommeru pa naktīm trenējāmies, taisījām no jauna vairākus ēdienus, kamēr sanāca, kā vajag… Vispār es vēlētos pateikt lielu paldies Raimondam – viņs kā šefpavārs tiešām ļoti ciena savus darbiniekus un es no viņa esmu ļoti daudz mācījies.

PK: Ja nav noslēpums, ko darīsi ar iegūto naudas balvu – 200 latiem?
– Naudiņa tika ieguldīta kontā, jo krāju to studijām. Ja gribu kādreiz pats savu restorānu, tad augstākā izglītība uzņēmējdarbībā vai mārketingā noteikti nenāks par sliktu, pie tam – gandrīz visiem šefpavāriem ir augstākā izglītība!

PK: Kas Tev pašam vislabāk garšo?
– Pats vislabprātāk izbaudu mājas virtuvi. Visgaršīgākais ir tas, ko gatavo mamma!