Šis, tik bieži dzirdētais franču valodas izcelsmes svešvārds, ne vienmēr ir saprotams, tādēļ Baltic Taste devās noskaidrot gan to, kas tas someljē tāds ir, ar ko viņš nodarbojas; kā arī iztaujāja vīnzini un Noble Wine tirdzniecības vadītāju Ronaldu Pētersonu par to, kā viņš pievērsās vīna kultūrai, un kas aizrāva izzināt vīna pasaules nianses no profesionāļu redzes lenķa.

Latvijā vīna kultūra ir samērā nesen ienākusi, bet attīstās ļoti progresīvi. Par to liecina sabiedrības pastiprinātā interese gan par vīna kursiem, gan pieaugošajam vīnotavu skaitam, kas pēdējos gados Rīgā ir atvērušās un vienkopus pulcē gan pieredzējušus, gan mazāk pieredzējušus laba vīna cienītājus. Latvijas vīnziņu asociācija savā mājaslapā ir precīzi un kodolīgi izskaidrojusi, kas ir vīnzinis: „Tas ir cilvēks, kurš restorānā vai veikalā atbild par vīna iepirkumiem, to pareizu uzglabāšanu un pārdošanu. Vīnzinis būs tas, kurš noskaidros, ko cilvēks vēlas sagaidīt no vīna, ieteiks dzērienu un paskaidros, kāda būs ēdiena saderība ar vīnu, lai dzēriena izgaršošana tik tiešām radītu baudu, nevis žēlumu par zemē nosviestu naudu un šķērmā grimasē saviebtu seju. Vīnziņa zināšanas nebūt neaprobežojas tikai ar vīnu. Viņam jāprot orentēties arī stipro dzērienu, kā arī tējas un kafijas pasaulē.”

Novembra sākumā Rīgā norisinājās Vana Tallin Grand Prix Baltijas someljē čempionāts, kurā uzvaras laurus plūca Latvijas pārstāvis Ronalds Pētersons. No vienas puses ambiciozs, no otras – ieturēts un nemīl sevi slavēt; zinātkārs, ar profesionālo azartu sirdī kā arī ar cieņu pret vīnu. Viņš pēdējo 3 gadu laikā mērķtiecīgi gājis pretī godalgām Latvijas un Eiropas mēroga čempionātos. Tieši tādēļ aicinājām viņu dalīties pārdomās par vīna kultūru Latvijā.

Kad Tev radās pastiprināta interese par vīna pasauli?

Apmēram pirms 15 grāmatu izlasīšanas un vairāk nekā 1000 vīnu nogaršošanas. Bet, ja nopietni, tad laikam pirms 4 gadiem. Ģimenes biznesa ievilkts, paļāvos vīna plašajai un nezināmajai valstībai.

Kā atšķiras somelje profesionālā ikdiena no viesmīļa vai bārmeņa ikdienas?

Pienākumi ir ņemami daļēji no viena un no otra. Līdzīgi kā bārmenim sagatavošanās darbi sākas pirms servisa, tiek sagatavots servants, pārbaudīts vīnu skapis ar pudeļu daudzumiem un nepieciešamajiem pasūtījumiem, bet turpmākās darbības vairāk atbilst viesmīļa darbam. Kontakts ar viesiem un apkalpošana. Plus vēl vīnzinis diezgan daudz laika pavada pie papīriem, cenu lapām un grāmatām, daudz lasot, izglītojoties un bagātinot savas līdzšinējās zināšanas.

Kā ir mainījusies sabiedrības interese par vīnu pēdējo gadu laikā?

Neesmu veicis izpētes darbus, bet ir sajūta ka pēdējo gadu "trends" izvēlēties ārpus Eiropas vīnus (Jaunās pasaules) ir mazinājies. Izvēle biežāk krīt uz Spānijas, Itālijas un Francijas vīniem.

Kādas tendences šobrīd novērojamas rīdzinieku vīna baudīšanas ieradumos?

Tiek pievērsta lielāka uzmanība Šampanietim un kvalitatīvajiem dzirkstošajiem vīniem.

Kādas ir tavas prognozes par vīna kultūras attīstību Latvijā skatoties 10 gadu perspektīvā uz priekšu?

Grūti teikt, bet es domāju vīna patēriņa daudzums tikai augs, savukārt, palielināsies vidējās un augstās klases vīnu patēriņš. Tas tāds pozitīvs skats nākotnē.

Vīnziņa Ronalda Pētersona, Noble Wine tirdzniecības vadītāja vīna rekomendācijas dažādām dzīves situācijām:

Vīns, kuru baudīt kopā ar domubiedriem, vīna pazinējiem un cienītajiem – Burgundijas Pinot Noir no kāda mazā ražotāja

Vīns romantiskām brīvdienām – Šampanietis 1,5L pudelē (magnumā)

Vīns, kuru baudīt ikdienā pie mājās gatavotas picas – Labu 100% Sangiovese vīnogu vīnu. Sulīgs, sabalansēts un viegli dzerams.

Vīns, kuru uzdāvināt tantei, kura nemīl sausus vīnus – Primitivo no Puglijas, Itālijā. Ekspresīvs, sauss, bet ar augstu alkohola līmeni, kas piešķir vīnam salduma sajūtu garšā.

Teksts: Baltic Taste