15. – 18.oktobris SERBIJA

"Uz Serbiju mani uzaicināja mans un "Pavāru kluba" labs draugs, tagad arī mans tiešais priekšnieks Pasaules Pavāru apvienību asociācijā (The World Association of Chefs’ Societies — WACS) – WACS Ziemeļu un Baltijas valstu reģiona priekšsēdētājs Dragans Unics (Dragan Unic). Dragans jau daudzus gadus dzīvo Zviedrijā, taču viņa saknes ir Serbijā, tāpēc viņš izteica lūgumu ierasties uz jauno pavāru individuālo un komandu konkursu Kragujavacā (Kragujevac) viena iemesla pēc – lai ar savu vērtējumu mēs palīdzētu celt vietējo pavāru līmeni, parādīt to virzienu, kādā šobrīd attīstās Eiropas virtuve."

"Katru dienu sākām darbu astoņos no rīta un beidzām ap septiņiem vakarā. Bet tad vēl kopīgas vakariņas, dienas notikumu pārspriešana un analizēšana… Tā kā nomināciju bija ļoti daudz, tad arī vērtēšana notika savādāk, nekā pie mums – pēc katra konkursa (piemēram, nacionālais ēdiens, mūsdienu ēdiens, restorānu deserts u.tml.) bija ātra žūrijas apspriede, punktu skaitīšana, apbalvošana un sapulce ar konkursantiem, kurā izrunājam labās un sliktās lietas, mēģinājām izskaidrot, kam jāpievērš uzmanība. Šī bija mana pirmā pieredze WACS vērtēšanas sistēmas pielietošanā – biju atbildīgā par punktu skaitīšana, un tas man ļoti palīdzeja izprast visu sisēmu. WACS vērtēšana ir būtiska ar to, ka dod iespēju piešķirt vairākas bronzas, sudraba vai pat zelta medaļas; pa vienai medeļai bija tikai nominācijā GADA JAUNAIS PAVĀRS.

"Žūrijas locekļi bijām seši – pa vienam no Čehijas, Krievijas, Latvijas, Bulgārijas, Norvēģijas un Anglijas. Žūrijas priekšsēdētājs Dragans bija septītais – viņš vērtēšanā nepiedalījās tiešā veidā, bet pārraudzīja visu procesu un uz katru dienu kombinēja mūs dažāda sastāva komandās – tas bija ļoti derīgi, lai mēs viens otru iepazītu, sanāca pat tāds kā team-building treniņš. Komandu un pienākumu mainīšana nodrošināja iespēju katram žūrijas loceklim arī vadīt kādu no sapulcēm ar konkursantiem, savukārt konkursantiem tas deva iespēju uzklausīt daudzus dažādus viedokļus – katrs jau vairāk uzsver, pamana, vērtē citas lietas, un katra spriedums tomēr ir subjektīvs, tāpēc ir labi no daudziem viedokļiem iegūt pilnu ainu."

Runājot par žūrijas darba niansēm, Svetlana atzīst, ka līdz šim nebija vērtējusi ēdienus, kuri ir iepriekš sagatavoti: "Konkursā bija liela daļa nomināciju, kur tu tikai redzi iepriekš sagatavotu ēdienu – aukstās pirkstiņuzkodas, četrus restorāna desertus u.tml. Parasti vērtē darba procesu, seko līdzi, kā top ēdiens, bet te – ēdiens ir tavā priekšā un tas ir viss, pēc kā tev ir jāizsaka vērtējums. Citi žūrijas locekļi mani konkursa gaitā pamācija, kam jāpievērš uzmanība, piemēram, želejas slāņa biezumam, ēdiena krāsai un tamlīdzīgām detaļām. Tā ir atsevišķa vērtēšanas pasaule, ko vēlos apgūt!"

30.oktobris – 1.novembris IGAUNIJA

No 26 grādu siltuma Serbijā atpakaļ uz mēreno laika joslu – Tallinn FoodFest ietvaros, līdzīgi kā Latvijā, tika noskaidrots gan gada pavārzellis, gan pavārs. "Šogad igauņi ir nomainījuši konkursu sistēmu; laiks rādīs, vai tā ir efektīvāka par mūsējo. Tagad, piemēram, gada pavārzelli vērtē vietējā žūrija un starptautiskā žūrija tiek pieslēgta tikai uz gada pavāra titula noteikšanu.

Konkursu uzsāka 8 dalībnieki, taču viens tika diskvalificēts, jo neiekļāvās laikā – Igaunijas konkursā pietiek ar piecu minūšu nokavēšanu, lai tālāka dalība konkursā tiktu liegta. Izklausās nežēlīgi, taču apsveram, ka šādu pieeju vajadzētu ieviest arī pie mums, jo, pirmkārt, pavāram ir jāmāk organizēt savu laiku un darbu; ja viss tiek pareizi saplānots, problēmas nerodas. Otrkārt, konkurss jau tikai parāda, kā notiek strādāšana restorānā ar reāliem pasūtījumiem, bet tur neviens negaidīs, ja šefpavārs stundu kavēsies ar ēdienu."

Kopumā Svetlana Igaunijas konkursā redzēto vērtē ļoti atzinīgi, kārtējo reizi atzīstot, ka līmenis Baltijas valstīs aug ar katru gadu. Vēl jo vairāk – konkursa uzvarētājs ir viens no šefpavāra Dmitrija Haļukova komandas, kurš piedalīsies prestižajā Bocuse d’Ore finālā nākamā gada sākumā: "Uzreiz jūtama vienkārši izcila tehnika un darba organizācija. Katra kustība ir pārdomāta, darba vietai ir tīra un kārtīga, viss tiek izdarīts ar tādu precizitāti, kādu var tikai apbrīnot. Tiešām vēlu Igaunijas komandai veiksmi Bocuse d’Ore konkursā!"

6. – 8.novembris LIETUVA

Kā jau pavaruklubs.lv informēja, arī Lietuvā pavisam nesen risinājas gada lielākais gastranomijas pasākums – Baltijas Ēdienu un dzērienu gadatirgus Viļņā. Te S.Riškovas pienākumos ietilpa vērtēt veselu četru konkursu/pasākumu norisi.

1. Lietuvas Jauno pavāru komandu konkurss. Arī te atšķirības no Latvijas pavārzeļļu konkursa. jo konkursanti strādā pa diviem komandā, nevis individuāli. Vēl jo vairāk – tie visi ir topošie pavāri, kas vēl reāli nestrādā, bet gan tikai mācās. "Patiesību sakot, biju patīkami pārsteigta par rezultātiem, tiešām redzēju lielu potenciālu daudzos audzēkņos, taču bija arī salīdzinoši vāji konkusanti, kas tieši ir izskaidrojams ar to, ka trūkst īstas pieredzes. Te žūrijā darbojāmies tikai divi cilvēki un tad apjautu, cik tā ir liela atbildība – no tā, ko tu jaunajam pavāram teiksi, kā novērtēsi, lielā mērā ir atkarīgas viņa turpmākās rīcības un profesionālās izvēles. Tas ir diezgan satraucoši, bet liek arī pacensties iedvesmot, nevis kritizēt, uzmundrināt, nevis nonievāt. "

2. Lietuvas 2014.gada pavārs. Šajā konkursā uzvarēja Latvijas "Pavāru klubam" jau pazīstamais Deivids Praspaliauskis, kurš maija vidū viesojās Rīgā ar saistošu meistarklasi (attēlus ar Deivida konkursa ēdieniem, lūdzu, skatīt zemāk – secinājumu sadaļā). Svetlana atzīst, ka uzvara bija patiesi pelnīta, taču piebilst, ka arī 2.vietas ieguvējs Ēvalds Juška bija līdzvērtīgā līmenī, viņš arī bija vienīgais no pavāriem, kurš pēc konkursa centās parunāt ar katru žūrijas locekli, mēģinot uzzināt visas savas kļūdas un vājas vietas: "Arī pagājušā gada Baltijas kulinārijas zvaigznē Pēterburgā viņš palika 2. vietā – domāju, ka viņam pirmās godalgas lauri pavisam noteikti vēl ir priekšā!"

Salīdzinot ar Igaunijas konkursa žūriju, te sastāvs bija nedaudz kolorītāks – bija pārstāvēta Francija (tiesa gan ar krievu tautības šēfpavāru), Rumānija, Austrija un, protams, Latvija. Būtiska lieta, ko Svetlana vērtē varbūt ne tik pozitīvi par Lietuvas konkursu, ir fakts, ka konkursanti gatavošanā drīkst izmantot produktus pilnīgi pēc brības izvēles, arī trauku izvēles ziņā nekādu ierobežojumu nav. "Ir ļoti grūti objektīvi novērtēt dažādus ēdienus no absolūti dažādiem produktiem, jo katram taču ir pilnīgi citas vērtības, bet garša var būt vienlīdz laba. Esam šo faktu minējuši lietuviešu organizatoriem, taču pagaidām viņi turas pie savas sistēmas.

3. World Cup 2014 Jau 21.novembrī Lietuvas pavāru komanda pirmo reizi piedalīsies šajā prestižajā WACS organizētajā konkursā, tāpēc, izmantojot izdevību, gastranomijas izstādes laikā lietuviešu komanda noorganizēja tādu kā ģenerālmēģinājumu savam sniegumam. Šajā gadījumā žūrijas vērtējums nebija dot punktus vai piešķirt vietas, vienkārši novērot proces un dalīties ieteikumos. Lai atdotu trīs ēdienu maltīti 120 porcijās, komanda strādāja ļoti nopietni: no deviņiem rītā līdz trijiem pēcpusdienā tiek strādāts pie sagatavēm un sākot no trijiem tiek orgnizēta ēdienu atdošana. Konkursa komandā darbojās 9 cilvēki – 5 pavāri un 4 palīgi, no kuriem divi strādāja tikai pie sagatavēm, bet viens, piemēram, visu gatavošanās laiku pierakstīja kļūdas, sekoja līdzi laikam un sastādītajam plānam. "Tā bija īsta bauda, vērot viņu darbošanos," Svetlana atzsīst, "man arī uzreiz gribējās būt viņu vidū,iIzjust to komandas garu, adrenalīnu, prieku par izdošanos… Es uzskatu, ka Lietuvas komandai ir labas izredzes uz vērā ņemamu rezultātu Luksemburgas konkursā, tāpāt arī ticu, ka pienāks tāda diena, kad arī mēs Latvijā noorganizēsim šādu komandu!"

4. Sviestmaižu konkurss jauniešiem ar garīgās attīstības traucējumiem. Svetlana stāsta, ka sākumā, uzzinot par konkursa konceptu, jutusies neomulīgi, taču bijusi ļoti patīkami pārsteigta par ieraudzīto. "Īsti nezināju, ko gaidīt, bet rezultāti bija tiešām iepriecinoši – audzēkņi ar savām skolotājām bija pagatavojuši burvīgas maizītes. Vēl jo vairāk – atšķirībā no profesionālajiem konkursiem, visi dalībnieki iekļāvās noteiktajā laikā, šķīvji visiem bija tīri, arī pašas maizītes sagatavotas ļoti pedantiski. Mani ļoti aizkustināja šie jaukie jaunieši, kuri ļoti pārdzīvoja par saviem rezultātiem, ļoti vērīgi uzklausīja ieteikumus un adekvāti izdarīja secinājumus."

SECINĀJUMI

"Esmu bijusi žūrijā dažādās pasaules malās, un pavisam droši varu teikt vienu lietu – gadu no gada atkal un atkal visos pavāru konkursos tiek runāts par vienām un tām pašām tehniskajām kļūdām. Nesekošana līdzi laikam, higiēnas nievērošana (roku mazgāšana, cimdu lietošana), netīrība darba vietā, par daudz ārā izmestu produktu, resursu šķērdēšana – tās ir stabilas "vērtības" vājo vietu sarakstā. Garšas izjūtas žūrijas locekļiem no dažādām valstīm mēdz būtiski atšķirties, taču tehniskās prasības ir visiem vienādas – katru reizi tiek runāts, ka pavāriem ir jāsastāda plāns, kas organizē darbu virtuvē, un novērš tādas neuzmanības un aizmāršības izraisītās kļūdas. Vēl problēma ir tāda, ka pavāri nereti nemāk instruēt savus palīgus, atstājot viņus nesaprašanā, kas tad īsti ir jādara.