Vienkārši pavārs – tik nepretenciozs virsraksts žurnālā “IR” ir Ievas Puķes intervijai ar Ārtu Smitu (Art Smith), par kura vadīto meistarklasi ziņojām jūnijā. Opras Vinfrijas un Lēdijas Gagas iecienītākais šefpavārs Rīgā ieradās tiešā ceļā no Milānas Expo, kur gatavoja ēdienu ASV paviljonā. Latvijā popularizēja savu dzimto Amerikas dienvidu štatu virtuvi – polenta ar garnelēm, cūkas fileja ar ābolu salātiem, paniņās mērcēta, kraukšķīgi fritēta vista…

Nepilnu piecu dienu programma Latvijā pavāram bija ļoti piesātināta: uzstāšanās TEDxRiga konferencē, meistarklase skolu un pirmsskolas iestāžu ēdnīcu pavāriem par garšīgu un veselīgu maltīšu gatavošanu atbilstoši skolu budžetam, "Pavāru kluba" gardēžu vakariņas un pat praidam veltītas pop-up vakariņas restorānā "Zoste".

Ārts Smits, kurš godalgotas par humānisma vērtību popularizēšanu, ir pazīstams kā atklāts gejs un ar vīru, mākslinieku Hesusu (Jesus Salgueiro, attēlā kopā ar Artu) nesen adoptējis četrus bērnus. Runīgs un sirsnīgs, organizētajās vakariņās Ārts pienāca pie katra galda. Arī gardēžu pasākumā Amerikas pavārs pats lika uz šķīvjiem ēdienu. Neskatīdamies pulkstenī, izrunājās ar viesiem, nevērīgi izmetot tādas frāzes kā "Šo vistu trīs reizes pasūtīja Baltais nams"; "Mans draugs Džeimijs" (slavenais šefpavārs Džeimijs Olivers) vai "Kā teica Opra…" (amerikāņu televīzijas sarunu šovu zvaigzne, kurai Ārts Smits 10 gadus bija privātpavārs).

– Es neesmu ne politiķis, ne profesors, esmu vienkārši pavārs. Tomēr daudzi cilvēki ir nākuši, lai pateiktu, ka novērtē to, ko es daru. Ka grib vairāk dzirdēt par likumsakarībām. Kāpēc lai šo pieredzi neatvestu uz Rīgu, uz Latviju?- tā “IR” intervijā viņš saka par uzstāšanos TEDxRiga konferencē.

Ārts Smits uzaudzis mazā pilsētiņā Džesperā, Amerikas dienvidos, pie Floridas un Džordžijas robežas. Viņa vecāki fermeri smagi strādāja, lai viņam un viņa brāli nekā netrūktu. “Mani uzaudzināja brīnišķīga afroamerikāņu sieviete, kura man iemācīja lasīt. Kopš bērnības esmu pazinis arī citu brīnišķīgu sievieti Sjūzenu, restorāna saimnieci, kura dzīvoja ielas otrā pusē. Viņa teica: "Manas saknes ir Latvijā." – viņas ebreju ģimene Levini ieradās Amerikā pirms daudziem gadiem.

Taču šī nav vienīgā saikne Ārtam ar mūsu valsti: "Un vēl kāda lieta par Latviju. Biju students, un man bija prasmes ēdiena gatavošanā (mana mamma ir lieliska pavāre), kad skolas dekāns mani paņēma līdzi pie Floridas štata gubernatora. Sekoja uzaicinājums: – Ārt, mums vajag pavāru pusdienām, īpašam viesim! Man bija 21 gads, nekādu baiļu, teicu: – Protams! Šis viesis izrādījās Mihails Barišņikovs, kurš bija ieradies viesizrādēs ar Amerikas baleta kompāniju!"

Tas bija 1982.gads. Jau pēc nedēļas Ārts saņēmu zvanu: "Mums patika jūsu darbs, domājam, ka esat ļoti talantīgs. Vai būtu ar mieru nākt strādāt uz gubernatora māju?"
Pēc tam sekoja citi īpaši piedāvājumi. Smits atceras, ka Barišņikovam taisījis Coq au Vin – franču cāļa sautējumu, desertā bija Croquembouche – mazas bumbiņas ar krēmu un karameli. Daudzus gadus vēlāk, jau savā restorānā, viņš gatavojis ēst arī Barišņikova meitai – mazai, blondai, burvīgai meitenei, kura mācījās Čikāgā, un viņa bijušajai draudzenei.

Pie Opras Čikāgā Ārts Smits sāka strādāt 1997.gada beigās. Atceroties 10 nostrādātos gadus viņš smiedamies saka: “Vai ir iespējams būt tuvās darba attiecībās un neiemīlēties? Protams, ka tā ir ķīmija. Vēl joprojām esam tuvi, arī atrodoties šeit, es sūtu viņai e-pastus. Mēs esam kā māsas."

Uzņemoties šādus darbus, regulāri tiek kontrolēta tava pagātne un kvalifikācija, intervijā atklāj šefpavārs: "Pie tā biju pieradis. Vienas no atmiņā paliekošākajām pusdienām – neilgi pēc tam, kad biju ieradies Čikāgā, gatavoju princesei Diānai. No izraudzītajiem pavāriem izrādījos vienīgais, kam Skotlendjards bija ar mieru uzticēties. Vairākkārt esmu gatavojis pusdienas arī Baltajā namā ."

Sarunā viņš arī pastāsta, kā uzminējis, kas garšos cilvēkam, kam gatavojis pirmoreiz:
"Parasti veicu nelielu izpēti. Kad uz Opras šovu ieradās prezidents Nelsons Mandela, izrunājos ar viņa pavāru Dienvidāfrikā. Viņš sacīja: – Mums te ir liela indiešu kopiena, un viņam patīk indiešu ēdiens. Un viņa favorīte ir vērša aste. Nekādu problēmu! Uztaisīju biryani (indiešu plova versija) un vēršu astes, un Mandelam ļoti garšoja. Pēc tam kāds zvanīja no lidmašīnas: – Vai mēs esam ielikuši līdzi šos labumiņus, viņš vēlētos vēl! Jā, tas ir bijis interesanti, un es ļoti novērtēju šo iespēju. Tā bija dota tāpēc, ka es nezināju, kas ir bailes kļūdīties."

Vēl dažas Ārta Smita atziņas, kas publicētas laikraksta "IR" intervijā
"Ikviens cilvēks vēlas būt veiksmīgs, bet ne katram tas izdodas, lai cik arī drosmīgs viņš būtu."

"Dzīvē vari kļūdīties, bet nekad neskaties atpakaļ, nekad nepadodies! Ir arī jāsaprot, kuras lietas ir vissvarīgākās. Attiecības ir ļoti svarīgas. Sapratne par dot un ņemt situācijām, kur varat viens otram palīdzēt."

"Zinu, ka līdz mūža beigām mani pazīs kā Opras pavāru. Ar viņas palīdzību es iepazinos ar prezidentu Obamu, kurš tolaik bija jauns senators. Man patīk teiciens: Fried chichen takes no sides – ceptam cālim ir vienalga, kurā pusē tu esi."

"Ēdienam ir apbrīnojams spēks saliedēt cilvēkus. Izraēlā taisīju ēdienu ikvienam – ebreju ģimenēm, musulmaņiem un kristiešiem. Kopš ir internets, cilvēki jau iepriekš visu par mani uzzina. Pirmoreiz mūžā saņēmu ielūguma atteikumu, lai dotos uz Dubaiju. –Nav problēma, ka esat gejs, bet slikti ir tas, ka esat tik lepns par savu laulību. Teicu: – Labi, es par to neuztraukšos. Man tagad vissvarīgākais ir mani bērni.

"Hesuss mani pārliecināja, ka ir vērts nopirkt burvīgu vecu baznīcas ēku. Man likās, ka tas ir diezgan traks gājiens, cilvēki runās: Tas jocīgais pavārs! Jautāju: Ko mēs ar to darīsim? Viņš teica: Mēs tur mācīsim. Mācīsim bērnus un mammas, kā taisīt ēst. Mērķis ir iemācīt taisīt ēst miljonam bērnu, pašlaik tuvojamies 100 000. Veicam to nevis ar valsts naudas, bet ar privāto ziedojumu palīdzību, tā vislabāk varam kontrolēt to, ko darām. Kopā ar minēto sievieti Sjūzenu, kurai ir saknes Latvijā, esam sākuši vēl vienu programmu, ko sauc Reunion: lai palīdzētu pilsētiņai, kur esmu uzaudzis. Daudzi cilvēki no turienes ir aizbraukuši, un ekonomiskais stāvoklis ir diezgan slikts.

"Un arī bērni manā pilsētiņā tad ēdīs labāk. Kā vari uzlabot pārtiku? Jāpalīdz bērnu vecākiem dabūt labāku darbu un nopelnīt vairāk naudas. Vairumā gadījumu sliktas ēšanas iemesls ir naudas trūkums."

– Ko jūs baudītu savās pēdējās vakariņās?- arī šāds jautājums tika uzdots pavāram.
– Toskānas kalnos ēdu izcilu balto trifeļu picu. Tā bija brīnišķīga, ar svaigu gorgonzolas sieru. Arī uz ugunskura gatavots ziemeļbrieža gaļas sautējums Arktikā bija neticami labs, un šis ceļojums izmainīja manu skatījumu uz dzīvi.
–
Bet mēs, cilvēki, visi kaut kādā veidā gribam atgriezties mājās. Es ceru, ka joprojām tiks gatavots ēdiens, ar kādu esmu uzaudzis. Esmu ēdis tik daudz labu lietu dažādās pasaules malās, bet bērnības ēdiens joprojām stāv pāri visam.

Gatavojis Mihailam Barišņikovam, Oprai Vinfrijai, Nelsonam Mandelam, Barakam Obamam, Lēdijai Gagi (attēlā) un princesei Diānai, Ārts Smits pats vislabprātāk ēd mammas cāļa klimpas Amerikas dienvidu gaumē. Recepti viņas mazbērni diemžēl nav iemācījušies. Nav jau tā, ka viņa to nevēlētos izstāstīt, bet viņiem tā neinteresē. Vai nav skumji?

Sagatavots pēc “IR” publikācijas “Vienkārši pavārs” (#270/271, 18.06. – 24.06)
Foto: oregonlive.com, people.com