Uz konkursu Polijā Haralds devās kopā ar savu mentoru Viesturu Lasmani, bet uz Parīzi brauca viens, jo vasaras sezonā visiem pavāriem un šefpavāriem ir darba pilnas rokas, taču Haralds neskuma vientulībā un drīz vien iedraudzējās ar jaunajiem pavāriem no Ungārijas, Spānijas, Zviedrijas un Itālijas. Īpaši Haraldu iedvesmojis spāņu kolēģis, kuram jau 25 gadu vecumā ir pašam savs restorāns  – ir, uz ko tiekties!

            Apbalvošanas ceremonija aizņēma teju visu dienu, bet ļāva arī daudz ko jaunu uzzināt. Rīts sākās ar galveno – apbalvošanu, kur līdzās Haraldam godināti tika arī 2. vietas ieguvēja no Zviedrijas un 3. vietas ieguvēja no Ungārijas. Pēc tam visi konkursa dalībnieki kopā ar organizatoriem devās uz zvejniecības muzeju, kas atrodas pavisam netālu no Eifeļa torņa, un tur iepazina Francijas zvejniecības vēsturi. Pēc tam sekoja neliela konference par zivju aizsardzības jautājumiem un pašā noslēgumā – kopīgs franču restorāna "L’Epi Dupin" apmeklējums.

            Sacensībām Haralds bija gatavojies laicīgi un ļoti nopietni, taču jautāts par gandarījumu pēc rezultātu paziņošanas, godīgi atzīstas, ka uzvara nākusi pārāk viegli: "Konkursa ietvaros bija divas sacensības – jaunajiem pavāriem līdz 25 gadu vecumam un pavāriem līdz 35 gadu vecumam. Tā kā man tobrīd bija 21 gads, likumsakarīgi, ka pieteicos jauno pavāru konkursam, bet neiedomājos, ka mani konkurenti būs jaunieši, kas tikko beiguši kulinārijas skolas un kuriem ir ļoti maza pieredze gan konkursos, gan reālā darbā restorānā, tāpēc arī tā gandarījuma sajūta par uzvaru nav tik liela, bet, prieks, protams, ir tik un tā." Haralds pavisam noteikti ir no tiem cilvēkiem, kurš ikvienā situācijā māk ieraudzīt labo un vērtīgo, tāpēc vilšanās vietā Haralds rod motivāciju – nākamgad noteikti piedalīsies pieredzējušo pavāru sacensībās (vecumā līdz 35 g.)! Vai nav bail, ka nopietnāka konkurence nozīmēs lielākas mazākas izredzes uz sasniegumiem? "Pavisam noteikti nē! Tas būtu lielāks stimuls censties vēl vairāk un nepadoties. Manuprāt, nopietnāka konkurence nozīmē lielākas izaugsmes iespējas."
          
                Konkursu organizē "SeaWeb Europe", tādējādi aktualizējot zivju sugu aizsardzību savvaļā un pierādot, ka audzētavas zivis ne ar ko nav sliktākas par tām, kas augušas brīvā dabā. Arī pats konkursa uzdevums bija diezgan neparasts – trīs stundu un 15 minūšu laikā jāpagatavo divi ēdieni – četras porcijas restorāna pamatēdiena no veselas zivs, kam atvēlētas 2.5 stundas, un četras porcijas ar mājas varianta maltīti, kas pagatavojama salīdzinoši vienkāršāk, un galvenokārt no tā, kas palicis pāri pēc pirmā – restorāna – ēdiena gatavošanas. Arī šis uzdevums apliecina organizatoru filozofiju – motivēt pavārus aizdomāties par to, kā tiek izlietoti pāri palikušie produkti, jo nav noslēpums, ka nereti pārtika aiziet postā izšķērdības vai nepārdomātas rīcības dēļ.