Par maizes priekšteci var uzskatīt ūdeņainu graudu putru, ko apm. 15 gadu tūkstošus pirms mūsu ēras senie cilvēki ieguva, saberžot graudzāles un sajaucot tās ar ūdeni. Vēlāk, kad cilvēki bija iemācījušies izmantot uguni savā labā, ar ūdeni sastampātie graudi jau tika apcepti un vēlāk attīstot šo gatavošanu, tika jau cepti plācenīši no biezas graudu mīklas.

Kā liecina attēli uz kāda farona kapeņu sienām, senajā Ēģiptē apm. 6.,5. gs.pm.m.ē. maize jau tika gatavota mums zināmajā veidā – no raudzētas mīklas. Arī grieķi un romieši ātri vien pārņēma maizes cepšanas prasmi un tā kļuva par neaizvietojamu uztura sastāvdaļu.

Maizes loma pirmo sociālo kopienu veidošanā ir neapstrīdami būtiska un lielā mērā tieši maize noteica sabiedrības turpmāku attīstību. No Rietumāzijas puses, kur tika audzēta un kultivēta labība, tā izplatījās uz ziemeļiem un rietumiem – uz Eiropu un Dienvidāfriku – ,kur deva cilvēkiem iespēju kļūt par zemniekiem, nevis medniekiem vai lopkopjiem. Šis pavērsiens tālāk noveda pie pilsētu veidošanās un attīstīja vēl daudzas citas un sarežģītākas sociālāš organizēšanāš formas. Līdzīgu izaugsmi Austrumāzijai sniedza rīsu kultivēšana un Amerikai – kukurūza.

Viduslaiku Eiropā maize jau bija kļuvusi par neatņemamu sastāvdaļu uz katra galda, taču vēl līdz 20. gadsimta sākumam maizes mīklai nereti klāt bija daudzi kaitīgi piejaukumi, piemēram, krīts, skaidas, kālija alumīnija alauns, ģipsis, māls un amonijs.

Romieši ticēja, ka maizi dod dabas dievs Pan, un sauca to par panis. No šī vārda radās daudzās valodās vārda sakne "pan" kas latīņu valodā nozīmē maize – pan, pane panis, pains.

Vēl senāks maizes nosaukums ir gleba, kas pašā sākumā nozīmēja "zemes gabaliņš", "atlūza". Vārds globuss (globe), kas apzīmē zemeslodi, arī ir nācis no šīs vārda saknes, pēc tam tas nozīmēja lodi, un pārveidojās par hleba. Krievu valodā tas savu nozīmi saglabājis joprojām, tāpat kā arī citās slāvu tautu valodās.
Vācu nosaukums – brot, angļu – bread, skandināvu – bröt, iespējams, radušies no tā, ka maizes tapšanas laikā izdalās gāze. Ķeltu valodā vārds brehau nozīmē "samaisīt", "viļāt". Angļu valodā vārds "rūgt" – brew, vācu valodā – brauen, kas nozīmē "vārīt alu", arī radies no vārda "rūgt".
Krietni senāks vārds no ģermāņu ciltīm ir hlaif, sakne šim ķeltu vārdam saglabājusies vācu valodā – laib nozīmē "klaips", "kukulis".
Daži angļu lordi būtu pārsteigti par to, no kurienes cēlies viņu titula apzīmējums – no vārda hlafeard – "maizes devējs", radies lords, un no vārda hlafdigge, kas nozīmē "mīklas maisītāja" – lēdija.