Māris Astičs, zivju restorāna "Le Dome" šefpavārs un "Pavāru kluba" valdes loceklis, dod priekšroku nevis laiskai atpūtai, bet iespējai dalīties savā pieredzē un iegūt jaunus iespaidus, tāpēc, kad krēmsiera "Rasa" pārstāvji izvēlējās tieši Māri par sava produkta popularizētāju Krievijas apgabalā Tjumeņā, viņš nedomāja ne mirkli un, paņēmis atvaļinājumu restorānā, devas pretī jauniem piedzīvojumiem.

Tjumeņa ir tāda paša nosaukuma apgabala centrs 2144 km attālumā no Maskavas. Apgabala platība ir apmēram 22 reizes lielāka par visu Latviju, bet pati pilsēta Tjumeņa, kuras platība ir 235 km2, iedzīvotāju skaita ziņā atpaliek no Rīgas par 180 tūkstošiem cilvēku. "Food Union", kas apvieno sevī tādu uzņēmumus kā "Rīgas piena kombināts" un "Valmieras piens" tieši caur Tjumeņas apgabalu ir izvēlējušies Krievijas tirgū izplatīt "Rasas" piena produktus. Ciemošanās laikā Māra uzdevums bija prezentēt un demosnstrēt "Rasas" krēmsieru izmantošanu maltīšu gatavošanā, kas nenācās grūti, jo arī ikdienā Māris strādā ar šiem produktiem. Prezentācijas notika sadarbībā ar vietējo uzņēmumu tīklu "Maximum", kam Tjumeņas pilsētā vien ir 33 ēdināšanas iestādes.

Tjumeņā Māri Astiču uzņēma ļoti laipni un ar lielu pietāti, viņš pat tika izraudzīts par vietējā kulinārijas konkursa žūrijas priekšsēdētāju, kas, protams, deva iespēju salīdzināt tendences gatavošanā un organizatoriskās atšķirības. Māris atzīst, ka atsevišķas pozīcijas, piemēram, banketu ēdināšana, kas novērtēta ar zelta medaļu arī visas Krievijas mēroga konkursos, ir ļoti augstā līmenī, taču kopumā Latvijas jaunie profesionāļi, kā arī Latvijas konkursu organizatori ir pāris soļus priekšā Tjumeņas kolēģiem.

Par vietējām īpatnībām Māris pārliecinājās, kad vadīja gatavošanas meistarklases. Tas, ka, sākot strādāt, pazuda elektrība un nebija pieejamas siltais ūdens, vēl būtu sīkums, salīdzinot ar to, ka nebija arī kanalizācijas sistēmas, tātad viss izmantotais ūdens tika liets spaiņos. Tā nu mūsu šefpavārs izpelnījās vietējo strādnieku neapmierinātību, jo, viņuprāt, Māris tērēja pārak daudz ūdens, tāpēc spaiņus nācās mainīt gana bieži. Kā visizteiksmīgāko kuriozu Māris min faktu, ka četras dienas visā Tjumeņā neizdevās atrast blenderi! Tik lielā pilsētā, pie tam tik plašā ēdināšanas uzņēmum ķēdē, tas šķiet neiespējami, bet Tjumeņā tā ir realitāte, kas jāņem vērā, un ceturtajā dienā nācās vienkārši izlīdzēties ar kaut kur atrastu visparastāko bāra blenderi, kas paredzēts kokteiļu gatavošanai.

Četrus vakarus Latvijas šefpavārs gatavoja vakariņas restorānos "МаксиМ. Избранное" un " Посейдон". Negaidītas problēmas sagātāja fakts, ka Tjumeņā ir salīdzinoši maza produktu pieejamība. Lai arī produktu sarakstu, kas nepieciešams, Māris jau tā bija centies vienkāršot, tomēr izrādījās, ka arī tas ir par daudz prasīts. Svaigu zivju vietā neko vairāk par tā sauktajām "svaigi saldētām" zivīm neizdevās atrast. Atšķirību juta arī vakariņu viesi, kuri pirms 10 dienām, ciemojoties Latvijā, bija baudījuši Māra gatavoto maltīti no svaigām zivīm, ko Māris ik rītu pats iegādājas tirgū.

Piedzīvoto un pieredzēto Māris nepārdzīvo un atzīst, ka arī slikta pieredze ir laba pieredze, no kā mācīties. "Nākošajā reizē būšū daudz stingrāks un konkrētāks attiecībā uz prasībām un produktiem, kas nepieciešami, lai es varētu parādīt ko vairāk," Māris pārliecinoši secina un piebilst, ka nākotnē vēl varētu kādu mēnesi pavadīt Tjumeņā, lai dalītos savās prasmēs un pieredzē.