Sieviete šefpavāra profesijā starptautiskajā mērogā ir ļoti būtisks un īpaši aprunāts temats. Par to intervijā ar "Pavāru klubu" runāja Šefpavāru apvienību pasaules asociācijas (WACS -The World Association of Chefs’ Societies) pārstāvis Dragans Unics no Zviedrijas, nesen ASV iznākusi arī grāmata par šo tēmu: "Skirt Steak". Par īpaši pievērsto uzmanību kārtējo reizi pārliecinājās arī "Pavāru kluba" valdes priekšsēdētāja, restorāna "Elements" šefpavāre Svetlana Riškova, kad pirms neilga laika viesojās Čikāgā, lai piedalītos slavenenajā festivālā "Chicago Gourmet 2013".
Lai arī Svetlanas "izgājiens" bija paredzēts ekskluzīvajā vīna baudīšanas un gurmānu pasākumā "Grand Cru Tasting", jau pirmajā ierašanāš vakarā Svetlanu gaidīja cits pienākums – uzkodu gatavošana vakariņām, kas norisinās par godu sievietēm- šefpavārēm. Pasākumā piedalījās 150 viesu, bet vakariņas gatavojas piecas šefpavāres, no kurām tikai Svetlana nebija no ASV. Vietas izvēle – restorāns "Vermilion" – nebija nejauša, jo gan šīs vietas īpašniece, gan šefpavāre ir sieviete. Tā kā tas bija ierašanās vakars, pie tam Svetlanai publiski vēl bija jāprezentē sevis piedāvātā uzkoda (ko pēc viņas iesūtītā apraksta un bildēm jau bija pagatavojuši citi pavāri), uztraukums lika sevi manīt. To saprotot, vakariņu viesi – pārsvarā sievietes, kuru vidū bija arī Čikāgas gurmānu festivāla direktore, izteica Svetlanai komplimentus, draudzīgi runājās ar viņu, izprašņāja, teica atzinīgus vārdus un atbalstīja, līdz Svetlanas uztraukums un neērtības sajūta bija zuduši.
Jautāot par sajūtām, apzinoties to, ka viņa savā profesiojā tiek īpaši novērtēta dzimuma dēļ, Svetlana atzīst, ka ir jau pieradusi būt par vienīgo sievieti savas profesijas pārstāvju – profesionāļu vidū un, kā viņa pati smej, šādas kopīgas tikšanās vienmēr ir labs iemesls nopirkt jaunu kleitu. Par vīriešu-kolēģu attieksmi gan savās bijušajās darba vietās, gan vietēja mēroga un starptautiskos pasākumos Svetlana izsakās ļoti atzinīgi, un nav saskārusies ar kādiem īpašiem šovinistiskiem vai diskriminējušiem gadījumiem. Būt par sievieti pat ir priekšrocība – pirmkārt, tevi vairāk pamana un atceras vīriešu vidū. Sieviete šefpavāre – ar to mazā Latvija citu valstu starpā nereti izceļas. Otrkārt – vīrieši paliek vīrieši, viņi ievēro, kad ir iespēja sievietei kaut ko palīdzēt – tas, protams, ir ļoti patīkami. Treškārt, pasaules mērogā uzreiz vērojama ļoti liela cieņa pret sievietēm šajā profesijā. Kā jau D. Unics stāstīja, Ziemeļvalstīs dažos kulinārijas konkursos sieviete – pavāre, kura tikusi līdz finālam, jau saņem prāvu naudas balvu, tikai tāpēc, lai motivētu sievietes vairāk piedalīties šādos konkursos.
Tad kāpēc tomēr sieviete – šefpavārs ir tāds retums? "Šī ir gan fiziski, gan garīgi ļoti smaga profesija, sievietes pašas nemaz netiecas pēc šīs atbildības nastas. Nemaz nerunājot par to, ka šefpavāriem arī bieži nākas staipīt dažādus smagumus un strādāt virtuvē, lielā karstumā – tam visam vēl klāt vadības un organizatoriskās funkcijas. Viss ir jākontrolē, visam jāspēj izsekot līdzi. Bez lielas izturības, mērķtiecības un ģimenes atbalsta, tas, protams, nebūtu iespējams.
