Septiņi Latvijas dalībnieki ar saviem treneriem un atbalsītājiem ir veiksmīgi atgriezušies no profesiju olimpiādes Leipcigā "WorldSkills 2013" atvedot mājās vienu sudraba medaļu (kategorijā "Skatlogu noformēšana") un, protams, daudz neaizmirstamu iespaidu un iedvesmu darboties. Lai uzzinātu ko vairāk par gūto pieredzi, "Pavāru klubs" aicināja uz sarunu konkursantu – pavāru Aigaru Sīli, kurš sīvā 34 valstu konkurencē izcīnīja 18.vietu, un viņa treneri, starptautiskās "WorldSkills 2013" žūrijas locekli Raimondu Zommeru.

Aigars Sīlis: "Ja vienreiz esi nobaudījis uzvaras garšu, gribas to sajust vēl. "

-Kā vērtē konkursa WorldSkills 2013 norisi? Vai biji apmierināts?

Aigars: Esmu piedalījies vēl daudzos konkursos (piem., "EuroSkills" u.c.), tāpēc varu saliīdzināt: šis noteikti bija augstākā līmeņa pasākums. Pirmkārt, konkursa norise perfekti noorganizēta. Otrkārt, ļoti daudz dalībvalstu un dalībnieku kopumā. Treškārt, grūtāki uzdevumi, nekā citos konkursos, arī noteikumi stingrāki – ja pārsniedz 10 minūtes no gatavošanai atvēlētā laika, tu esi diskvalificēts!

-Kas konkursā Tev sagādāja vislielākās grūtības?

A: Viennozīmīgi – tas bija blenderis! No Rīgas bija paņemts līdzi pilnīgi jauns blenderis, kas diemžēl trešajā konkursa dienā saplīsa, man gan izdevās to kaut kā salabot, bet nākošajā dienā tas atkal izjuka… Neparedzēts un nepatīkams pārsteigums bija arī tad, kad nevarēju pagatavot tādu mīklu, kā biju iecerējis, jo ir tomēr atšķirība starp Latvijā un Vācijā iegādātiem produktiem – ar te pieejamajām pagatavošanas sastāvdaļām mana mīkla vienkārši neiznāca, tāpēc nācās domāt citu risinājumu.

-Kas bija tās lietas, kas šajās dienās Leipcigā visvairāk patika?

A: Viss jau bija ļoti forši! Patika, ka latviešu meitene, kura šobrīd dzīvo Vācijā, pieteicās mums par tādu kā gidu un tulku – izveda mūs ekskursijā, parādīja interesantus vēstures pieminekļus, bet ceturtās konkursa dienas vakarā arī atklāja izklaides iespējas Leipcigā – visi darbi bija izdarīti, tagad beidzot varēja arī nedaudz atpūsties.

– Ar kādiem citu valstu pārstāvjiem vēl sanāca iedraudzēties?

A: Svētdienas vakara noslēguma pasāmumā iepazinos ar ļoti daudziem konkursantiem, arī citu profesiju pārstāvjiem, taču tuvāk sadrauzējos ar dalībniekiem no Ukrainas un Austrālijas. No korejiešu dalībniekiem, piemēram, uzzināju, ka viņi šim konkursam pusgadu gatavojas īpašā nometnē: piecas dienas nedēļā stingrā disciplīnā viņi tur nodarbojas ar sporta treniņiem un savu profesionālo iemaņu uzlabošanu.

-Cik nopietni tev pašam sanāca gatavoties konkursam?

A: Tā kā esmu pavārs restorānā "Kaļķu vārti", tad par darbu aizmirst arī nevarēju, taču vienā brīdī sanāca konkursa lietām gatavoties 38 stundas bez gulētiešanas, jo pēc ēdienu testēšanas "Gemoss" bāzē, izrādījās, ka jau tājā dienā jāiesniedz arī produktu saraksts. Tā nu sanāca neiet gulēt un dzert espresso, kamēr viss nepieciešamais tika izdarīts.

– Kā tu pats vērtē savu sniegumu starptautiskajā konkursā?

A: Es diezgan labi jūtu savas kļūdas – jau žūrijas tiesnesim tuvojoties, es zināju, kas viņam nepatiks un pēdējā brīdī vienmēr vēl centos ko labot. Jāatzīst, ka no sevis biju gaidījis nedaudz labāku sniegumu, bet nav vēl sanācis laika pārdomāt, kas bija pie vainas. Uztraukums tas nebija – esmu iemācījies ar to tikt galā elpojot ar diafragmu un atgūstot kontroli pār sevi.

– Kas Tevi pamudina piedalīties šāda veida profesionālajos konkursos?

A: Pirmajā reizē laikam mani "pabikstīja" skolotāji, bet tas jau bija ļoti sen. Tagad piedalos tāpēc, ka patīk tās emocijas, ko sniedz uzvara. Ja vienreiz esi nobaudījis uzvaras garšu, gribas to sajust vēl. Šoreiz tas gan neizdevās, bet gan jau nākošreiz… Uzvara svarīga ir ne tikai sevis dēļ – gribas tomēr redzēt savu mazo Latviju arī uz "lielās skatuves". Lai cilvēki no citām valstīm vispār uzzina, ka ir tāda valsts, un kur tā atrodas. Tā dēļ ir vērts pacensties!

Raimonds Zommers: "Bez maksimālas piepūles un liela darba uzvara klēpī neiekritīs…"

– Tu pats esi bijis daudzu konkursu dalībnieks, taču kā vērtēšanas tiesnesis starptautiskā konkursā esi pirmo reizi. Kādi ir tavi iespaidi?

Raimonds: Šis noteikti ir viens no labāk organizētajiem konkursiem, kādā esmu bijis, viss pārdomāts un nodrošināts – transports, ēdināšana, dzīvošana, viss notiek precīzi un kā plānots. Vācieši tiešām attaisnoja valdošo stereotipu, ka viņi ir ļoti punktuāla nācija. Nav jau tā, ka gatavojās tikai konkursanti un žūrijas komisija varēja atpūsties, arī mums bija ļoti nopietns darba grafiks – četras dienas apmācības, četras dienas – vērtēšana. Strādāt sanāca no astoņiem rītā līdz desmitiem vakarā, un konkursa četrās dienās nācās notestēt 68 dažādus ēdienus!

– Kā notika žūrijas apmācība?

R: Gatavošanās bija ne pa jokam – kritēriji detalizēti aprakstīt uz piecām A4 lapām, ļoti daudz arī praktiskie ēdiena testēšanas treniņi. Žūrija darbam piegāja ar dubultu atbildību, jo, ņemot par pamatu šos kritērijus un konkursa laikā iegūto pieredzi, tiks izstrādātas nostādnes arī nākošajam "WorldSkills" konkursam, kas notiks Brazīlijā. Pēc konkursa beigām tika noskaidrota arī pienākumu sadale nākošajām sacensībām – aizklātajā balsojumā žūrijas locekļi lēma, kuram uzticēs produktu sagādi, kuram žūrijas darba organizēšanu un, protams, kurš būs žūrijas komitejas vadītājs.

– Kā izpaudās tava ēdienu vērtēšana?

R: Katrs darbs tika vērtēts divējādi : objektīvi, ņemot vērā vairākus tehniskus kritērijus, kas vai nu ir vai nav izpildīti un subjektīvi, atspoguļojot vērtētāja personīgo viedokli. Es biju subjektīvajā tiesāšanā – vērtēju ēdienus, vadoties pēc pieciem kritērijiem: 1. Ēdiena vizuālais noformējums, krāsu sabalansētība; 2. Prezentēšanas stils un kreativitāte; 3. Sastāvdaļu garšu savstarpējā harmonija; 4. Sastāvdaļu tekstūra; 5. Katra ēdiena komponenta garša atsevišķi.

– Vai kāds no pagaršotajiem ēdieniem palika īpaši atmiņā? Vai biji pārsteigts par kādu līdz šim nejustu garšū buķeti?

R: Nekas ekstraordinārs un pārsteidzošs negadījās. Pagatavoto ēdienu atšķirības varētu raksturot kā kontinentāla rakstura – izteiktas diferences starp Skandināvu, Centrāleiropas un Āzijas virtuvi. Tas arī sagādāja grūtības ēdienu vērtēšanā, jo tie mēdza būt krasi atšķirīgi un savā starpā grūti salīdzināmi.

-Kā vērtē Aigara paveikto konkursā?

R: Vērtēju ļoti atzinīgi, tomēr vēlos piebilst, ka bez maksimālas piepūles un liela darba uzvara klēpī neiekritīs, tāpēc gan Aigaram, gan citiem jaunajiem censoņiem vēl ir uz ko tiekties.