Jaunumi”Club Prosper Montagné” jaunā biedre – Svetlana Riškova
Pirmā interese pēc ceremonijas S. Riškovai bijusi tīri sievišķīga – proti, kāpēc tikai viņai un D. Demjanovam lentas ir sarkanā krāsā, bet pārējiem violetas? Izrādās, princips ir pavisam vienkāršs – sarkanās lentas tiek piešķirtas tikai šefpavāriem, bet citu nozaru pārstāvji (someljē, viesmīlības eksperti u.tml.) saņem violetās.
Svetlanai jau pierasts ieņemt īpašu vietu dažādos pavāru pasaules pasākumos, un šī reize nebija izņēmums, jo no godinātajiem jaunajiem biedriem viņa kārtējo reizi bija vienīgā sieviete. Vēl jo vairāk – gan klubā "Club Prosper Montagné", gan konkursa "Bocuse d’Or" atlases žūrijā viņa ir vienīgā pārstāve no Latvijas. Jautāta, kāpēc lielais gods ticis tieši viņai, Svetlana atzīst, ka tas noteikti ir saistīts tieši ar konkursa "Bocus d’Or" žūrijas darbu pagājušā gada oktobrī Igaunijā. Tur iepazinusies arī ar "Bocuse d’Or" žūrijas ekspertu Patriku Danielu (Patrice Daniel), kurš uzaicinājis arī uz vakariņām. Sava loma noteikti ir arī faktam, ka Rīgas sadraudzības pilsēta Francijā ir Bordo, kas, savukārt, ir cieši saistīta ar klubu "Club Prosper Montagné", lai gan tā izcelsmes pilsēta Tallinas sadraudzības pilsēta Karkasona.
Pavāru klubs "Club Prosper Montagné" ir dibināts 1950. gadā par godu šefpavāram – par Francijas pavārmākslas ikonu dēvētajam – Prospēram Montaņam (Prosper Montagné). To ir dibinājis labs šefpavāra draugs Renē Morāns, un klubs tiecas ievērot visus tos principus par kuriem cēlās un krita pats Prospērs Montaņs.
Prospērs Montaņs (1865 – 1948) dzimis Karkasonā, Odā . Pēc tam, kad aizgājis no skolas (Lycée de Carcassonne), gribējis kļūt par arhitektu, bet tas nav sanācis. Vēlāk viņa tēvs Tulūzā ir nopircis hoteli "l’Hotel des Quatre-Saisons", kurā dēlam tika ierādīts pavāra amats. Ar šo posmu arī var atzīmēt karjeras sākšanos.
Vēlāk bijis māceklis "Grand Hôtel un "Hotel d’Angleterre". Pēc tam strādājis ļoti daudzos Parīzes un Sanremo smalkākajos restorānos. 1900. gadā atgriezies Parīzē un strādājis kā šefpavārs "Pavillon d’Armenonville", "Pavillon Ledoyen", pēc tam desmit gadus gatavojis viesnīcas "Grand Hotel" restorānam. Vēlāk viņam bija pašam savs restorāns "Montagné". Personīgā restorāna laikā bijis arī padomdevējs un konsultants "La Reine Pédauque".
Sarakstījis vairākas grāmatas par ēdienu un gatavošanu, bet neizdzēšamas pēdas gastronomijas pasaulē atstājis, uzrakstot grāmatu "Larousse Gastronomique" (1938), kura tiek saukta arī par franču gastronomijas enciklopēdiju.