À la –  pēc kaut kā parauga; kāda gaumē (piem., à la meunière = dzirnavnieces gaumē)  

 – dabiska želējoša viela, ko iegūst no jūras aļģēm un ko izmanot galertu, saldēdienu un saldumu gatavošanā želatīna vietā.

 – pikanta, majonēzei līdzīga mērce ar ķiplokiem. Pasniedz pie zupām, dārzeņu un vārītu zivju ēdieniem.

 – (itāļu), stingrs "uz zoba" (piem., vārīti dārzeņi, spageti).

 – sīkas, siļķveidīgo kārtas zivis. Īstie anšovi dzīvo Vidusjūrā. Lielākoties tiek izmantoti konservēšanai.

 – nelielas, aukstas uzkodas, Itālijā tās pasniedz uz liela šķīvja.

 – alkoholisks dzēriens apetītes veicināšanai, kas tiek pasniegts pirms maltītes.

(entrecote – franču) – liellopu gaļas starpribu gabals, arī tā cepetis.

 – ar aspika pulveri vai želatīnu iebizināts šķidrums (želeja), buljona želeja vai želejas ēdiens, kas pagatavots no gaļas, zivīm vai vēžveidīgajiem.

– daudzgadīgs kurvjziežu dzimtas lakstaugs. Tā dabiskais izplatības areāls ir Dienvideiropa un Tuvie Austrumi.Tiek lietots kā garšaugs un ārstniecības augs. Lai to pagatavotu, vispirms ar šķērēm apgriež zvīņu asos galiņus un noīsina kātu, atstājot to 2–3 cm garu, – arī tas ir ēdams un garšīgs. Jaunākus artišokus vāra vai tvaicē veselus un ēd, lobot pa lapiņai un mērcējot tās majonēzē, kausētā sviestā vai kādā […]

Putraimu desa jeb melnā desa – kautķermeņa  asinis tiek sajauktas ar vārītiem miežu putraimiem, ja vēlas, ar sīpoliem un/vai speķa gabaliņiem, garšvielām un sapilda cūku zarnās. Tad novāra, lai asinis sarecētu. Pirms ēšanas tās cep cepeškrāsnī vai pannā. Anglijā, saukts par melno pudiņu, tas ir tradicionāls brokastu ēdiens.

– šampinjoni (lat. agaricus). Ēdama augstvērtīga sēne ar iesārtām, vēlāk brūnām lapiņām cepurītes apakšpusē un gredzenotu kātiņu. Kultivēta vairāk kā 70 valstīs, tā ir viena no populārākajām un biežāk izmantotajām sēnēm pasaulē.

– pildītas rīsu bumbiņas.